Svētdienas spēļu apskats 12.02.

Svētdien, 12. februārī, turpinājās spēļu maratons. Plkst. 16:00 tikās divas visvairāk atbalstītas komandas, LBC pret BJSS. Lielas bažas turnīra organizatoriem raisīja kārtības nodrošināšana tribīnēs, jo abām komandām ir karstasinīgie fani. Romas derbijā katras komandas fani atrodas stadiona pretējās malās. Dienvidu tribīni jeb “Curva sud” ieņem AS Roma fani, SS Lazio tiffozi atrodas ziemeļu tribīnē jeb “Curva nord”. Tādējādi ir maza nekārtību varbūtība. Tā kā Preiļu 1. Pamatskolas zālē ir tikai viena tribīne, tāds sadalījums nebija iespējams. Organizatori apsvēra domas sadalīt fanus pa rietumu un austrumu sektoriem, izmantojot arī otro ieeju, lai novērstu ultru sastapšanās iespējamību, taču šie sektori ir ar pārāk mazu ietilpību, centrālāis sektors, kas bija domāts neitrālajiem skatītājiem, aizņem lielāko tribīņu daļu. Pastāvēja liels risks, ka tribīnēs nenokļuvušie fani sāks rīkot nekārtības ārpus arēnas, kā arī apsargu nolīgšanai nepietiekamais budžets lika atmest šo ideju. Organizatori paļāvās uz fanu veselo saprātu, un viņi nepievīla, uzvedās pieklājīgi, bez nekārtībām. Biznesmeņi šajā spēlē cīnījās par savu godu, bet BJSS komanda – par augstāku vietu turnīra tabulā. Mačs noritēja ar Preiļu jauno futbolistu pārsvaru, kas diezgan ātri izvirzījās vadībā ar 2:0. Pēc tam LBC komandas vārtsargs veica vairākus “seivus”, īpaši skaisti viņš atvairīja Daiņa Bindera šāvienu, izvelkot bumbu no vārtu apakšējā labā stūra. Biznesmeņi arī daudz uzbruka, taču allaž nedaudz pietrūka veiksmes noslēguma fāzē. Izskatās, ka BJSS treneri pielieto kaut kādas supermodernas metodes, jo vienā no epizodēm laukumā bija neredzamais spēlētājs BJSS kreklā. Viens no LBC komandas spēlētājiem sita pa vārtiem, bumba lidoja garām, viņš skrēja atpakaļ un paklupa, kaut gan neviena nebija tuvumā, grīda arī bija līdzena. Spēles ritējums nemainījās līdz finālsvilpei, gala rezultāts 6:0 BJSS komandas labā. LBC komanda atvadās no turnīra. Neveiksmīgs rezultāts, kas dod daudz vielas pārdomām gan spēlētājiem, gan kluba vadībai. Komandai priekšā ir liels darbs darāms, kas var nest augļus nākamajos turnīros.

Nākamie laukumā devās Līvānu un Stabulnieku futbolisti. Šo spēli var salīdzināt ar divu automobiļu braucienu pa bezceļiem. Viens no tiem ir pilnā darba kārtībā, brauc pa dubļiem un sniegu (Līvānu komanda), otram nestrādā aizmugurējāis tilts, buksē, netiek uz priekšu (Stabulnieki). Ciematnieku pirmā maiņa savu mikromaču nospēlēja ar rezultātu 3:3. Otrā maiņa zaudēja ar 0:4. Gala rezultāts 7:3 par labu “Labas Mēbeles” atbalstītai vienībai. Futbols ir komandas spēle un, ja kāds spēlētājs vai šajā gadījumā vairāki nevelk līdzi, tad ir problēmas. Lai kā arī necentās priekšējās riepas (Stabulnieku pirmā maiņa), izvilkt auto no dubļiem nespēja. Līvānieši ar šo uzvaru nodrošināja sev pirmo vietu tabulā un tiešo ceļazīmi uz pusfināliem. Stabulnieku komanda, lai arī ar nopietnām grūtībām, tomēr tika izslēgšanas spēļu kārtā. Ir pēdējais laiks salabot mehānismu, jo priekšā ir “tehniskā apskate”, bet ar tādu sniegumu vienīgais iespējamais novērtējums būs “3”, auto nevarēs piedalīties ceļu satiksmē, un beigs savu dalību turnīrā.

Plkst. 18:00 sākās cīņa starp VUGD un Varakļānu komandām. Vērojot komandu iesildīšanos pirms spēles, bija skaidrs, ka spēles temps nebūs augsts, jo abu vienību sastāvi bija nepilni. Jāatzīmē, ka ugunsdzēsēju sastāvā parādījās jauns spēlētājs. Iepriekš ar septīto numuru spēlēja “Dron”, tagad kreklu ar to pašu numuru mugurā vilka “Andrey”. Jāatzīst, ka abi spēlētāji izskatās ļoti līdzīgi. Rezultātu atklāja varakļānieši, kas spēles sākumā bija aktīvāki. Glābēju spēlē var atzīmēt regulāru vārtsarga, kura lomu spēlēja Rolands Putāns, pieslēgšanos uzbrukumiem. Puslaika beigās smagu sejas savainojumu guva Varakļānu komandas 14 numurs, kas vairāk laukumā neparādījās. Jāatzimē mediķu operatīvā reakcija. Neilgi pēc šī incidenta Rudzix izlīdzināja rezultātu. Dažas sekundes pirms pārtraukuma varakļāniešu spēlētājs asi nospēlēja uzbrukumā pret vārtsargu, un tika noraidīts, atstājot savu vienību bez maiņām. Operatīvā dienesta komandas skaitliskais pārsvars tika sadalīts pa diviem puslaikiem. Spēlējot 2 minūtes vairākumā, rubīnsarkanie nespēja izveidot nevienu momentu, drīzāk bīstamāki bija Varakļānu futbolisti. Otrā puslaika vidū VUGD komandu vadībā izvirzīja Sandis Brokans, Varakļānu komandas fani tribīnēs nevarēja saprast, kā tas bija noticis. Perioda beigās pie pretinieku vārtiem labi nocīnījās VUGD komandas devītais numurs, kuram uzvārda vietā uz krekla ir baltā strīpa, palielinot pārsvaru. Varakļānu futbolisti, spēlējot bez maiņām, bija krietni noguruši, un nespēja labot situāciju, gala rezultāts 3:1 par labu VUGD komandai.

Pēdējā vakara spēlē savā starpā tikās Maltas un Aglonas futbolisti. Spēles sākumā dominēja Ezeru zemes futbolisti. Jau pimajās sekundēs vārtus guva Viktors Švābe, pārtverot pretinieku piespēli, un nonākot aci pret aci ar vārtsargu. Maltas futbolisti izskatījās spēlei nesagatavoti, pirmajā puslaikā ielaižot vēl 4 vārtus, divreiz vārtus guva Aglonas komandas Nr. 8, vienreiz – Nr. 5 un otros vārtus iesita Nr. 17. Otrajā puslaikā Rēzeknes novada pārstāvji sasparojās, atguva divus vārtus, devās pēc trešajiem, taču Lauris Vilcāns guva sestos vārtus, atgūstot komfortablu pārsvaru. Maltieši tomēr atdzīvināja intrigu, panākot 4:6. Pie šāda rezultāta salātzaļajos tērpos spēlējošie futbolisti vārtsarga vietā sāka izmantot piekto laukuma spēlētāju, taču atspēlēties tajā vakarā viņiem nebija lemts. Neierasti sev viņi pieļāva daudz rupju kļūdu, dodot iespēju agloniešiem vēl divreiz raidīt bumbu praktiski tukšos vārtos. Gala rezultāts 8:4 par labu Aglonai.

Teksta autors: Deniss Osetrovs