Pirmajā tikās LBC un Līvānu komandas. Pirmie vēl nebija izbaudījuši uzvaras garšu šajā turnīrā, otrie pēc 3 uzvarām pēc kārtas piedzīvoja pirmo zaudējumu iepriekšējā dienā. Abas komandas bija motivētas tikai cīņai par uzvaru. Pirmajā puslaikā spēle bija līdzīga, taču nedaudz veiksmīgāki bija rūpnīcu pilsētas pārstāvji, kas spēja izvirzīties vadībā ar 2:0. Vietējās komandas futbolisti nepadevās un turpināja pašaizliedzīgi cīnīties otrajā puslaikā. Spriedze bija tik liela, ka laukumā “aizdegās ugunskurs”, kad abas komandas futbola vietā sāka skaidrot attiecības cīņu sporta veidos. Labi, ka spēli tiesāja Rolands Putāns, kurš ir ne tikai profesionāls futbolists un tiesnesis, bet arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks. Viņš spēja dzēst ugunsgrēku, ūdens vietā izmantojot dzeltenās kartītes. Līvānieši spēja diezgan ātri pārsvaru dubultot, taču “baltie” nepadevās. Vienā no nākamajām epizodēm Artūram Seilim no kājas tika norauts apavs, taču pārkāpums netika fiksēts. Līvānu komanda līdz spēles beigām spēja gūt vēl 3 vārtus, LBC vienība lai arī centīgi uzbruka, satricināja vārtu stabu, bet ieraidīt bumbu pretinieku vārtos tā arī nespēja. Gala rezultāts 7:0 par labu Līvānu komandai.

Nākamie laukumā devās Aglonas un Viļānu futbolisti. Izcīnot uzvaru iepriekšējā dienā, kūrortnieki noteikti gribēja virzīties augšup turnīra tabulā. Ziemeļniekiem pēc 4 zaudējumiem pēc kārtas bija jāgūst punki par jebkādu cenu. Savstarpējo spēļu bilance iepriekšējā turnīrā bija 3:0 par labu viļāniešiem, kas ļāva viņiem cerēt uz labvēlīgo iznākumu arī šajā spēlē, taču daudz ūdens ir aiztecējis, spēku samēri mainījušies, vietējie bukmekeri pirms spēles par favorītiem uzskatīja ezeru zemes pārstāvjus. Aglonieši apstiprināja favorītu statusu ar lielisku spēli. Turot iniciatīvu savās rokās Svētās Zemes futbolisti spēja gūt četrus bezatbildes vārtus pirmajā puslaikā, liekot viļāniešiem kārtējo reizi turnīrā veikt vārtsarga maiņu spēles gaitā. Tas gan nedeva rezultātu, jo spēles ritējums īpaši nemainījās, Aglonas komanda spēja panākt 7:0 savā labā, taču “sausā” palikt nespēja, jo Viļānu komanda spēja gūt goda vārtus. Agloniešu krātuvē ir 6 punkti, bet Viļāni grimst aizvien dziļāk. Komandas “ultras” atklāti pauž neapmierinātību ar komandas neizteiksmīgo spēli un pieprasa nekavējoties labot situāciju. Atkāpties vairs nav kur, jo katrs nākamais zaudējums var atstāt komandu bez izslēgšanas spēlēm.

Trešajā mačā noritēja cīņa starp BJSS un Varakļāni komandām. Vietējās komandas “tiffozi” aizpildīja tribīnes, un bija gatavi spēlei ne sliktāk kā futbolisti. Pirmo spēles puslaiku var aprakstīt vienā teikumā. Asa spēle, labi ātrumi, sīva cīņa, maz vārtu gūšanas momentu. Tieši tāpēc uz tablo pēc tiesneša svilpes uz pārtraukumu dega divas apaļas nulles. Bija grūti iedomāties, ka otrajā puslaikā bumba lidos tikai vienos vārtos. Par nelaimi daudziem vietējās komandas atbalstītājiem vārtus gūt spēja tikai vīri melnā. Laukuma saimniekiem nepalīdzēja nedz tribīnes, nedz sienas, kaut gan mājinieki centās, mēģināja spēlēt asāk, bieži vien uz pārkāpuma robežas. Labvēlīgu rezultātu tas nedeva, bet sekmēja grūstīšanos pie mājinieku rezervistu soliņa, kā arī nopelnīto “pendeli”, ko Varakļānieši arī realizēja. Jāpiebilst, ka turnīra viesi nodemonstrēja gan labu fizisko sagatavotību, gan spēli. Gala rezultātā graujoša Varakļānu komandas uzvara ar 6:0. Preiļu jaunām futbola zvaigznēm tas bija sāpīgs zaudējums, kas liks viņiem pasvīst treniņos pirms nākamajām spēlēm.

Zaudējuma sarūgtināti, daudzi līdzjūtēji pameta tribīnes, nenoskatoties pēdējo vakara spēli starp VUGD un Stabulnieku komandām. Droši vien pēc tam to nožēloja, jo vairums skatītāju, kas vēroja šo spēli atzina, ka līdz šim turnīrā tā bijusi skatāmāka cīņa. Nebija gūtu vārtu ar “rabonu” vai “bisikletas” stilā, taču bija intriga visas spēles garumā, pašaizliedzīga cīņa, meistarīgas saspēles un individuālā meistarība. Komandas spēlēja praktiski optimālos sastāvos, jāatzīmē, ka operatīvā dienesta komandai nespēja palīdzēt pamatvārtsargs Aleksandrs Birjukovs, taču vienība ir tik sabalansēta, ka atrast maiņu nebija problēmu. Vārtos stājās Sandis Brokāns, lieliski tiekot galā ar saviem pienākumiem. Šī spēle bija principiāla abām komandām. Pirms nepilniem pieciem mēnešiem Stabulnieku komandas kapteinis Raitis Vovers VUGD komandas kreklā dzēra šampanieti no kausa, kas tika izcīnīts vasaras turnīrā. Jānis Bogdanovs savulaik bija viens no top bombardieriem glābēju sastāvā. Arī Pēteris Stankēvičs un Māris Stroganovs vairākos turnīros bija neatņemama ugunsdzēsēju komandas sastāvdaļa. Visi šie vīri atteicās no “treknajiem” līgumiem, ko piedāvāja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta komanda, izvēloties pārstāvēt dzimteni, vietu, kur uzsāka savas futbolistu gaitas, kur izauga kā pilnvērtīgi meistarīgi spēlētāji. Tagad viņi atdod visus spēkus laukumā, lai aizstāvētu dzimtenes godu. Spēle aizsākās ar VUGD komandas pārsvaru. Pirmajā četriniekā spēlējošu Latvijas telpu futbola virslīgas pārstāvju Rolanda Putāna (Jēkabpils Lūši) un Rūdolfa Pastara (FC Petrow) vadībā rubīnkrāsas kreklos spēlējošie futbolisti veidoja karuseļus pie ciematnieku vārtiem. Stabulnieku komanda aizsargājās kā vienots veselums. Daudzi sitieni tika bloķēti, ar pārējiem tika galā lielisku spēli aizvadījis Jānis Cakuls. Stabulnieku spēlētāji spēja atbildēt ar pretuzbrukumiem, divus no kuriem realizēja savulaik bīstamākais uzbrucēju duets novada čempionātos Vovers-Stroganovs. Kapteinis izvirzīja komandu vadībā, Māris pārsvaru dubultoja. 2:0 pēc pirmā puslaika. Otrajā spēles daļā VUGD sākā uzbrukt vairāk, Stabulnieku komanda retāk atbildēja ar pretuzbrukumiem. Operatīvā dienesta darbinieki “uzsēdās” uz pretinieku vārtiem, kas nesa augļus, un diezgan īsā laikā rezultāts tika izlīdzināts. VUGD komandai bija vēl vairākas vārtu gūšanas situācijas, taču Stabulnieku komandas vārtsargs Jānis Cakuls negribēja atdot punktu, un vairāk neļāva bumbai ielidot vārtu tīklā. Gala rezultāts 2:2, katrai no komandām tagad ir 4 punkti trijās spēlēs.

Šodien turnīrs turpinās ar 2 spēlēm: