Trešdienas spēļu apskats

Šosezon lielajā futbolā komandām ir ļoti saspringts spēļu grafiks. Mači notiek gan brīvdienās, gan nedēļas vidū. Arī Preiļu novada telpu futbola čempionāts seko līdzi šim trendam. Preiļu kafejnīcās, tirgus laukumā, autoostā un citās sabiedriskās vietās vēl nav norimušas runas par sestdienas un svētdienas spēlēm, bet klāt jau trešdienas cīņas.

⚽️ Pirmajā spēlē futbola cienītājiem meistarību laukumā demonstrēja Maltas un Varakļānu komandas, kas atradās tabulas augšgalā. Rēzeknes novada pārstāvji uz spēli ieradās septiņu vīru sastāvā, varakļāniešiem bija par 3 rezervistiem vairāk, taču spēlē nepiedalījās viens no līderiem Rihards Melnis. Tika gaidīta saspringta, līdzīga spēle, taču tās ritējums un gala iznākums bija diezgan negaidīti. Maltieši visas spēles garumā centās pieturēt lēnu spēles tempu, liekot uzsvaru uz bumbas kontroli un savām tehniskām spējām. Tas viņiem labi padevās un jau spēles sākumā maltiešu 17. numurs izgājienā 1:1 atklāja spēles rezultātu. Nedaudz vēlāk pretinieku vārtu priekšā labi pacīnījās Maltas komandas 19. numurs, panākot 2:0. Pēc minūtes intriga atdzima, jo vīri melā vienus vārtus atguva, bet jau nākamajā uzbrukumā Rēzeknes novada pārstāvji atjaunoja 2 vārtu pārsvaru. Skaistākos vārtus pirmajā puslaikā guva austrumu komandas 17. numurs, apspēlējot 3 pretiniekus un raidīdams bumbu vārtu tīklā. Pirmā puslaika rezultāts 4:1 par labu “dzeltenajiem”, kas noteikti atstāja cerības varakļāniešiem atspēlēties. Tās gan netika piepildītas, jo otrajā puslaikā Maltas komanda spēja gūt sešus vārtus, bet viņu pretinieki tikai vienus. Gala rezultāts 10:2 par labu Maltas futbolistiem. Pirmo reizi turnīrā kāda no komandām spēja gūt tik daudz vārtu. Tādējādi maltiešiem tā bija ceturtā uzvara pēc kārtas, bet varakļānieši piedzīvoja otro zaudējumu.

⚽️ Vakara otrajā spēlē skatītājus sagaidīja aizraujošs duelis starp LBC un Viļānu komandām. Abas atradās tabulas lejasdaļā, un ailē “punkti”, katrai bija “barankas”. Gan vieni, gan otri atradās bezizejas situācijā. Vairs nebija kur atkāpties. Anglijas Premjerlīgā laikā starp Ziemassvētkiem un janvāra sākumu ir tā saucamais “boxing day” periods, kad katra komanda spēlē reizi divās, trijās dienās. Šīs vienības nokļuva līdzīgā situācijā, jo aizvadīja trešo spēli piecu dienu laikā. Spēlētāju sirdsdarbība vēl nespēja nostabilizēties pēc svētdienas, bet jau bija jāaizvada nākamā spēle. Tiesa gan, pretinieki atradās līdzīgā situācijā, un svarīgu lomu nospēlēja fiziskā sagatavotība un komandas fizioterapeitu darbība. Jāpaslavē LBC komandas menedžments, jo vienība ieradās uz spēli pilnā sastāvā, ziemeļņiekiem gan bija robi sastāvā. Pirmajā spēles puslaikā bija daudz cīņas, reālu vārtu gūšanas momentu praktiski nebija. Balto rindās jāatzimē divi līderi, kas veda komandu uz priekšu. Ivans Afanasjevs pavadīja visvairāk laika laukumā pirmajā puslaikā, bija aktīvs, vienā momentā apspēlēja 3 pretiniekus, sita pa vārtiem, bet garām. Edgars Vanags ne tikai “cementēja” aizsardzību, bet puslaika vidū minūtes laikā divreiz apdraudēja viļāniešu vārtus, taču abas reizes bumba lidoja vārtiem secen. Kopumā vietējie futbolisti bija aktīvāki spēles pirmajā daļā, beidzamajās minūtēs satricināja vārtu pārliktni. Pirmā puslaika rezultāts 0:0. Otrajā spēles daļā laukumā bija līdzīga aina, līdz ziemeļnieki guva vārtus. LBC vienības 29. numurs saņēma bumbu laukuma centrā un skrēja viens pie pretinieku vārtiem, aizsargs ar visiem paņēmieniem viņu kavēja, visi LBC komandas fani jau bija pārliecināti, ka tiks fiksēts pārkāpums, un pretiniekam tiks parādīta dzeltenā kartīte, bet… Tiesnesis pārkāpumu nefiksēja, baltos kreklos ģērbušies futbolisti apmulsa, sekoja piespēle viļāniešu uzbrucējam, kas savu momentu realizēja. Tālāk sekoja ne tikai vētraina skatītāju reakcija, kas vairumā atbalstīja LBC komandu, bet arī emocijas laukumā sita augstu vilni. LBC futbolisti bija tik saniknoti, ka likās tūlīt iespiedīs tiesnesi starp sienas dēļiem, taču par laimi tas nenotika, un spēle turpinājās. Spriedze pieauga tiktāl, ka to pat neizturēja grīdas slota, kas, atrodoties pie sienas, dažu minūšu laikā trīs reizes nokrita. Visu cieņu LBC futbolistiem, kas, saņemot tik stipru triecienu, nepadevās, uzbruka vēl vairāk, un savu panāca. Var tikai minēt, kas slēpjas aiz komandas iniciāļiem, taču, vērojot šo spēli, viens no turnīra skatītājiem izteica savu versiju. Labākie Baltijas Cīnītāji. Un tam nevar nepiekrist. Daudzas citas komandas, atrodoties šādā situācijā, noteikti sāktu nervozēt, pārkāpt noteikumus, un ielaistu vēl vairākus vārtus. Šie vīri rīkojās savādāk. Jāpaslavē ir LBC komandas skatītāji. Tik organizēts un saliedēts atbalsts šajā turnīrā vēl netika redzēts. Turpinot uzbrukt, “baltie” nopelnīja soda sitienu pie pašas pretinieku soda laukuma līnijas. Līdz spēles beigām atlika vien dažas minūtes. Izpildīt sitienu devās Ivans Afanasjevs, kuru nesamulsināja pat mūris no 3 pretinieku spēlētājiem. Ar spēcīgu sitienu viņš trieca bumbu vārtu tīklā, izlīdzinot rezultātu, taču ar to spēle vēl nebija galā. Nākamajā uzbrukumā viļānieši nopelnīja soda sitienu, ko skaisti izspēlēja, nedaudz nepaveicās, pēdējā piespēle bija neprecīza, moments tika palaists garām. Pēdējās sekundēs iespējas izraut uzvaru pavērās LBC vienībai. Spēlētājs ar pseidonīmu “Čiekurs” nonāca aci pret aci ar pretinieku vārtsargu, bet viņa sitiens bija neprecīzs, bumba lidoja pāri vārtiem. Tā arī bija spēles pēdējā epizode. Žēl, ka noskanēja tiesneša svilpe, jo tādu futbolu gribējās vērot mūžīgi. Kaujiniecisks neizšķirts, kas gan minimāli uzlabo komandu situāciju turnīra tabulā. Katrai tagad ir pa vienam punktam.

Teksta autors: Deniss Osetrovs

Instagram:@sportspreilos