Finālspēļu apskats

Ir noslēdzies Preiļu novada atklātais telpu futbola čempionāts. Marta pirmajās brīvdienās divu spēļu summā tika noskaidrots uzvarētājs un trešās vietas ieguvēji.

Spēlē par trešo vietu jeb tā saucamajā “mierinājuma finālā “ tikās Preiļu BJSS un Maltas futbolisti. Pasaules mēroga turnīros tādas spēles bieži vien ir skatāmākas par fināliem, jo spiediens uz spēlētājiem ir mazāks, daudzi ir sarūgtināti par neiekļūšanu finālā, spēlē atraisīti, nebaidoties zaudēt, vairāk uzmanības pievēršot uzbrukumam nevis aizsardzībai. Šajā gadījumā viss bija savādāk, jo abas komandas gribēja izcīnīt godalgoto vietu, spēlēdamas ar maksimālu atdevi un koncentrāciju. Ņemot vērā apļa turnīra rezultātu, 3:2 Maltas uzvara pār BJSS, cīņa solījās būt sīva. Visu šo faktoru ietekmē šis duelis tiešām izrādījās aizraujošāks par finālu. Sestdienas spēli abas komandas iesāka piesardzīgi, galveno uzsvaru liekot uz aizsardzību. Rezultātu atklāja Rēzeknes novada pārstāvji. Nonākot iedzinējos, mājiniekiem palīgā nāca sestais laukuma spēlētājs. Tie protams bija līdzjūtēji, kuru tribīnes bija tik daudz, ka ābolam tiešām nebija kur krist, un absolūtais vairums atbalstīja Preiļu jaunos futbola talantus. Spēlēdami “vairākumā”, “melnbaltie” ne tikai spēja rezultātu izlīdzināt, bet arī izvirzījās vadībā. Maltieši, protams, nesamierinājās ar tādu spēles gaitu, nodemonstrēja psiholoģisko izturību, un rezultātu izlīdzināja. Sestdienas vakarā uzstājīgāki tomēr izrādījās BJSS futbolisti, kas svinēja uzvaru ar 5:3, tādējādi nodrošinot sev divu vārtu pārsvaru pirms atbildes spēles.
Divu vārtu rezerve diez vai ļāva BJSS futbolistiem mierīgi gulēt pirms atbildes spēles. Turnīra laikā Maltas futbolisti bija pierādījuši, ka prot gūt vārtus un atspēlēties pēdējās sekundēs kā ceturtdaļfinālā pret Aglonas komandu. Kopš spēles starta svilpes viņi arī sāka to pierādīt. Diezgan ātri Rēzeknes novada pārstāvji izvirzījās vadībā, bet līdz pirmā puslaika vidum pārsvaru dubultoja, izlīdzinot rezultātu divu spēļu summā. Kopumā šo dueli var salīdzināt ar šīs ziemas laikapstākļiem. BJSS komandas pārsvars izkusa kā sniegs pēc siltuma rekordiem pirmajā janvārī, tikai vietām atstājot saplakušas kupenas. Tad ziema uz laiku atgriezās, jo preilieši guva vārtus un izvirzījās vadībā divu spēļu summā. Tam sekoja ilgstošs atkusnis, jo maltiešu 3 pēc kārtas gūtie vārti ne tikai izkausēja visu sniegu, bet arī iznīcināja praktiski visu ledus kārtu upēs un ezeros. 5:1 otrā puslaika vidū un nu jau Maltas futbolistiem bija krietni vairāk izredžu uz panākumu. Turnīra viesiem bija labas izredzes gūt arī sestos vārtus, kad ļoti aukstasinīgi savu vārtu tuvumā nospēlēja komandas 3. numurs. Daudzi citi tādā situācijā droši vien sistu bumbu tālāk no vārtiem, jo tuvumā bija divi pretinieki, bet viņš veica elegantas māņkustības, nomānot pretiniekus, atdeva piespēli, kā rezultātā izveidojās divu maltiešu izgājiens pret vārtsargu Rihardu Pīļānu, kurš pārtvēra piespēli uz tukšiem vārtiem. Iespējams, ka šis bija dueļa liktenīgais moments. BJSS futbolisti spēja gūt divus vārtus, izlīdzinot rezultātu divu spēļu summā. Dažas minūtes līdz spēles beigām preiliešiem pavērās lieliska iespēja izraut uzvaru, jo, saņemot otro dzelteno kartiņu spēlē, tika noraidīts maltiešu spēlētājs. Divas minūtes uz spēli vairākumā, taču tuvāk panākumam bija viesi. Pēc neveiksmīgas soda sitiena izspēles BJSS komandas izpildījumā bumba atleca pie Maltas komandas 17 numura, kurš spēja izlauzties aci pret aci ar pretinieku vārtsargu, taču sitiens bija nespēcīgs un Rihards Pīļāns kārtējo reizi glāba komandu. Tiesa gan jāatzīmē arī preiliešu aizsargi, kas cīnījās līdz galam šajā epizodē, patraucējot pretinieku uzbrucējam netraucēti sist pa vārtiem. Pēc šīs epizodes vietējiem futbolistiem vēl bija laiks vienam uzbrukumam, taču realizēt skaitlisko pārsvaru neizdevās. Atskanēja finālsvilpe, kas nozīmēja to, ka uzvarētājs tiks noskaidrots pēcspēles sitienu sērijā. Rēzeknes novada pārstāvjiem šajā turnīrā jau bija jāizpilda pēcspēles sitieni, toreiz viņi izrādījās veiksmīgāki par Aglonas komandu. Daudzi saka, ka tā ir loterija, taču kā saka viens no slavenākajiem Latvijas komentētājiem Anatolijs Kreipāns: ”Tā nav nekāda loterija, bet meistarības apliecinājums gan no sitienu izpildītāju, gan no vārtsargu puses.” Tam nevar nepiekrist. Pirmie sēriju uzsāka vietējie futbola talanti un bija precīzi, Maltieši arī atbildēja ar vārtu guvumu. Otrs BJSS komandas sitiens arī bija precīzs savukārt Maltas spēlētājs nesavaldīja nervus, un sita garām vārtu kreisajam stūrim. To varēja ietekmēt arī BJSS komandas fani, kuri ūjināja katru reizi, kad pretinieku spēlētājs gatavojās izpildīt sitienu. Trešais mēģinājums preiliešiem arī bija veiksmīgs, bet maltieši nespēja gūt vārtus, jo bumbu atvairīja Rihards Pīļāns, kurš gan uz emociju viļņa parādīja nepieklājīgu žestu, par ko tiesnesis viņu sodīja ar dzelteno kartīti. Futbola Dievs arī nepalika malā un pakutināja nervus vietējiem futbolistiem un viņu līdzjūtējiem. Nākamais sitiens varēja atnest vietējai komandai uzvaru, taču viesu vārtsargs to atvairīja, viņa komandas biedrs bija precīzs savā mēģinājumā, un rezultāts jau bija tikai 3:2 BJSS labā. Punktu tomēr pielika Valters Pudžs, kurš guva uzvaras vārtus, izcīnot savai komandai trešo vietu turnīrā. No visas sirds grbas pateikties Maltas komandai, kas visa turnīra garumā demonstrēja kvalitatīvu spēli ar skaistām spēles epizodēm. Lai arī pēdējās trijās spēlēs komandai bija 2 noraidījumi, tā noteikti bija viena no disciplinētākajām vienībām visa turnīra garumā, kas pirmajā vietā lika tieši spēlēšanu nevis strīdēšanos ar tiesnešiem, lamāšanos, provokāciju veidošanu utt.. Maltieši kā nevieni citi bieži pasniedza rokas pretiniekiem, palīdzot viņiem piecelties pēc dažādiem kritieniem divcīņās.

Finālā spēkiem mērojās VUGD un Līvānu futbolisti. Apļa turnīra spēlē pārāki ar 9:3 bija līvānieši, taču toreiz ugunsdzēsējiem nevarēja palīdzēt vairāki vadošie spēlētāji. Sestdienas spēlei glābēji gan bija kārtīgi sagatavojušies, lai arī bez būtiskiem zaudējumiem neiztika, jo komandai nevarēja palīdzēt Rolands Slūka un Sandis Sparāns. “Labas Mēbeles” atbalstītā Līvānu komanda arī nevarēja paļauties uz dažiem vīriem, taču vadošie komandas spēlētāji bija kaujas gatavībā. Komandu iesildīšanās laikā tribīnes tika aizvien vairāk piepildītas. Skatītāju un fanu bija daudz kā nekad, te jau ne tikai ābolam nebija kur krist, bet diez vai arī saulespuķu sēklai vieta atrastos. Viens no skatītājiem teica, ka spēļu apmeklējums ir labākais veids, kā atmest smēķēšanu, jo kamēr iesi uzpīpēt, savu vietu pazaudēsi. Un ne tikai sēdvietu, arī visas stāvvietas bija aizņemtas. Līvānu komandas atbalstītāji jau pirms spēles teica, ka pret viņiem spēlē Latvijas izlase, un daļēji viņiem bija taisnība, jo VUGD komandas rindās bija vairāki spēlētāji, kas spēlē augstākajās līgās. Spēles sākums to arī apliecināja, jo bumba bija lielākoties līvāniešu laukuma pusē, glābēji līdz puslaika vidum spēja izvirzīties vadībā ar 2:0. Tālāk gan notikumi risinājās interesantāk, un Līvānu komanda parādīja, ka pamatoti ir iekļuvusi finālā. Pirmā trauksmes sirēna pie ugunsdzēsēju vārtiem atskanēja, kad Aleksandrs Golubevs nonāca aci pret aci ar pretinieku komandas vārtsargu, sita bumbu tam starp kājām, taču Aleksandrs Birjukovs spēja laicīgi saspiest kājas, un nosargāt vārtus. Izskatās, ka operatīvā dienesta komanda pavirši attiecās pret šo epizodi, jo pēc dažām minūtēm ar spēcīgu sitienu vārtu tālajā stūrī līvānieši vienus vārtus atguva. Pirmā puslaika rezultāts 2:1 par labu VUGD komandai. Spēles otrajā nogrieznī “Labas Mēbeles” komanda ne tikai izlīdzināja rezultātu, bet arī spēja izvirzīties vadībā ar 3:2. Tika saņemts zvans, bija jādzēš ugunsgrēks, bet izskatās, ka glābēji tam sākotnēji nebija gatavi. Laiks ritēja, degošās kūlas smaka jau bija jūtama depo iekštelpās, bet nekas netika dzēsts. Tālāk notika strīdīga epizode. Jau kuru reizi turnīrā daudziem likās, ka bumba šķērsoja laukuma sānu līniju (bez video atkārtojuma neviens tagad nevarēs pateikt, vai bumba palika laukumā vai nē), spēle turpinājās, un VUGD komanda epizodes beigās guva vārtus, izlīdzinot rezultātu. Līvānu komandas fani bija ļoti neapmierināti, viens no viņiem pat devās lejā, lai laukumā ierādītu tiesnesim uz viņa kļūdu, taču viss beidzās mierīgi, jo laukumā viņš tā arī nenonāca. Iespējams, ka šī epizode varēja būt par lūzuma punktu visā duelī, jo Līvānu komandai tas bija smags psiholoģiskais trieciens, bet viņu pretiniekiem šis vārtu guvums bija kā lietus mākonis, kas palīdzēja nodzēst ugunsgrēku. Glābēji spēja gūt vēl divus vārtus, līvānieši aizvien biežāk pārkāpa noteikumus, nopelnīja 5. un 6. pārkāpumus, abus no kuriem spēja realizēt Vladislavs Stivriņš, uzstādot gala rezultātu 7:3.
Pirms atbildes spēles tikai lielākie optimisti varēja cerēt uz Līvānu komandas panākumu divu spēļu summā, bet arī viņu cerības ātri izgaisa. Jau pirmajā uzbrukumā VUGD vienība spēja izvirzīties vadībā. Kontrolējot spēles gaitu, ugunsdzēsēji spēja vēl 5 reizes pārspēt pretinieku komandas vārtsargu, uz ko līvānieši spēja atbildēt tikai ar vienu vārtu guvumu. No būtiskākajām spēles epizodēm var atzīmēt turnīra rezultatīvākā spēlētāja Renāta Turčinska noraidījumu, kā arī VUGD komandas nerealizēto soda sitienu pēc Līvānu komandas piektā pārkāpuma. Šoreiz līvāniešu vārtu vīrs, kas arī tika kronēts par turnīra labāko vārtsargu, izrādījās spēcīgāks par Vladislavu Stivriņu. Gala rezultāts 6:1 VUGD komandas labā.

Teksta autors: Deniss Osetrovs