Vasaras pēdējā dienā Preiļu novada futbola čempionātā norisinājās pirmās spēles par godalgotām vietām.
Spēlē par trešo vietu tikās Viļānu un BJSS komandas. Komandu ceļš uz šo spēli bija krasi atšķirīgs. Viļāniem vēl pēc otrās pusfināla spēles pirmā puslaika bija reālas izredzes iekļūt finālā, bet BJSS komandai tās jau praktiski bija zudušas pēc pirmās pusfināla spēles. Mačs aizsākās līdzīgā spēlē, taču veiksmīgāki bija turnīra viesi no Maltas upes krastiem. Pirmie vārti tika gūti pēc stūra sitiena izspēles, daudzi spēlētāji nostājās vārtu priekšā, traucējot vārtsargam redzamību, to zibenīgi izmantoja “oranžo” aizsargs, ar spēcīgu sitienu “caurdurot” BJSS komandas vārtsargu. Drīz vien viļānieši savu pārsvaru dubultoja, kad viņu uzbrucējs no tālas distances uzsita stipri un precīzi labajā apakšējā stūrī no vārtsarga. Atlikušajā spēles daļā līdz pārtraukumam norisinājās līdzīga spēle ar abpusējiem, bet ne 100% momentiem.
Otrajā puslaikā spēles gaita mainījās. Baltajos kreklos spēlējušie futbolisti sāka vairāk kontrolēt bumbu, bet Viļānu komanda izvēlējās pretuzbrukumu taktiku. Veiksmīgāki šādā spēlē izrādījās preilieši, jo spēja vienus vārtus atgūt. Labās malas aizsargs nonāca uzbrukuma smailē, un fantastiski realizēja savu momentu. Šo vārtu guvumu varētu salīdzināt ar slavenā nīderlandiešu spēlētāja Denisa Bergkampa gūtajiem vārtiem 2002. gada 3. martā “Arsenal” spēlē pret “Ņūkāslu”. Atrodoties ar muguru pret vārtiem, BJSS kapteinis griežoties uzķeksēja bumbu pāri vārtsarga galvai, un tā ielidoja vārtos. Atšķirība tikai tāda, ka toreiz ar šim trikam ļoti līdzīgu manevru sākumā tika apspēlēts aizsargs, bet pēc tam bumba tika raidīta vārtos. Kā vēlāk teica pats vārtu guvējs, viņš pats nesaprata, kādā veidā guva šos vārtus. Pēc vārtu guvuma preilieši turpināja uzbrukt, spēja izveidot dažus vērā ņemamus momentus, taču rezultāts vairāk nemainījās. Jāatzīmē, ka arī viļāniešiem bija viens ļoti labs moments, kad uzbrucējs bija nonācis viens pret vārtsargu aptuveni 10 metru attālumā no vārtiem, taču pēc sitiena bumba lidoja pāri vārtiem.
Gala rezultāts 2:1 par labu Viļānu komandai, kas atstāj diezgan labas cerības arī BJSS futbolistiem pacīnīties par uzvaru divu spēļu summā. Vai viļānieši izvēlēsies Katenačo taktiku, cenšoties saglabāt vienu vārtu pārsvaru, vai arī spēlēs “totālo” futbolu, kas atbilst viņu formas tērpiem? Arī preiliešiem ir vairāki spēles varianti: uzreiz mesties uz priekšu un atspēlēties, vai arī piesardzīgi gaidīt savu momentu. Lai nu kā, spēle solās būt interesanta, jo intriga ir dzīva.
Mierinājuma fināls bija kā laba iesildīšanās skatītājiem pirms vienas no divām turnīra galvenajām spēlēm, Lielā Fināla. Savā starpā tikās VUGD un Līvānu komandas. Apļa turnīra spēlē pārliecinoši uzvarēja līvānieši ar 3:0. Kopš tā mača pagāja pusotrs mēnesis, mainījušies ne tikai komandu sastāvi, bet arī spēlētāju fiziskās kondīcijas un taktika. Jāpiebilst, ka diezgan negaidīti komandu sastāvi bija nepilni. Katrai vienībai uz rezervistu soliņa bija tikai pa vienam spēlētājam, kas protams ietekmēja spēles gaitu, jo uzturēt zibenīgu tempu tādā situācija bija grūti. Spēles sākums bija līdzīgs, grūti bija pateikt, kam pieder pārsvars. Puslaika vidū līvānieši spēja izvirzīties vadībā. Laukuma vidusdaļā rūpnīcu pilsētas komandas “straikers” palika viens pret vienu ar vienu no labākajiem Preiļu aizsargiem pēdējā desmitgadē. Lai gan uz krekla viņam ir uzraksts “Briedis”, vietējie futbola fani viņu bieži salīdzina ar tādiem spēlētājiem kā Maldini, Ramoss vai Bekenbauers. Situācija nelikās bīstama, taču līvānietis, saņemot bumbu ar muguru pret vārtiem, veikli apgriezās, aizskrēja no “Brieža” un aukstasinīgi realizēja momentu. Kā savulaik teica viens no futbola komentētājiem: ”Tik viegli apspēlē tikai konusus treniņā.” Tas bija spilgtākais moments pirmajā puslaikā, un līdz tā beigām nekas zīmīgs vairāk nenotika.
Otro spēles daļu aktīvāk uzsāka operatīvā dienesta komanda. Glābēji spēja izveidot divus ļoti bīstamus momentus. Sākumā vārtu priekšā nonāca spēles ziņā Zinedinam Zidanam ļoti līdzīgs spēlētājs, kas valkā kreklu ar uzrakstu “Dron”. Ja bumba tiktu veiksmīgāk apstrādāta, būtu simtsprocentīgs vārtu gūšanas moments, taču tā nebija vietējā Zidana labākā spēle šajā turnīrā, bumba atleca tālu, un moments tika palaists garām. Nākamo momentu ugunsdzēsēji izveidoja pēc soda sitiena izspēles, kad viņu “fantazista” jeb 10. numurs piespēlēja bumbu uz praktiski tukšiem vārtiem, taču “Briedis” šajā epizodē nespēja labot savu kļūdu, un trāpīja pa vārtu stabu. Jāpiebilst, ka leņķis bija šaurs, un trāpīt vārtos bija grūti. Līvānieši kopumā spēlēja mierīgi aizsardzībā, kutināja VUGD nervus ar bīstamiem pretuzbrukumiem, un pēc iespējas mazināja spēles tempu. Vienā no espēles epizodēm, kad bija jāizdara sānu iemetiens, to gribēja izdarīt viens no skatītājiem, bet, neredzot nevienu adresātu, atstāja bumbu zilajā formas tērpā spēlējušam futbolistam. Ugunsdzēsēju tieksme izlīdzināt rezultātu vainagojās ar panākumu, taču pirms tam notika viens zīmīgs moments, kas dažiem var mainīt attieksmi pret māņticību. Uz Līvānu komandas vārtiem tika nozīmēts stūra sitiens, pēc svilpes līvāniešu kapteinis nejauši raidīja bumbu savos vārtus, un tā bija slikta zīme. Saka, ka, ja bumba spēja atrast ceļu vārtos pēc svilpes, tad tā ielidos tajos arī spēles laikā. Tā tas notika arī šoreiz. Stūra sitiens tika izspēlēts, Sondors atspēlēja bumbu tālāk “Briedim” laukuma centrā, un pēc viņa “puškas” (ļoti spēcigs sitiens futbola valodā) bumba ielidoja vārtos. Tādējādi aizsargs laboja savu kļūdu. 1:1, tāds rezultāts palika uz tablo arī pēc finālsvilpes. Tādējādi pirms atbildes spēles neviena no komandām nav ieguvusi nekādu pārsvaru, kas padara intrigu pirms otras spēles vēl lielāku.
Visus laipni aicinām 7. septembrī uz Preiļu mākslīgo futbola laukumu plkst. 18:00. Tās būs pēdējās spēles šajā turnīrā. Iesaku visiem silti saģērbrties un “uzlādēt” savas baterijas, jo pie tādiem spēļu rezultātiem abās spēlēs ir iespējami gan papildlaiki, gan pēcspēļu soda sitienu sērijas, kas var ievērojami paildzināt spēļu norises laiku.
Teksta autors: Deniss Osetrovs
Bildes: Viktors Agurjanovs